Na radzimie Kupały rekanstrujavali staražytny vosieński abrad «Bahač». Fotarepartaž
Na radzimie Narodnaha paeta Biełarusi Janki Kupały ŭ Viazyncy prajšła rekanstrukcyja staražytnaha narodnaha vosieńskaha abrada «Bahač», jaki simvalizuje śviatkavańnie z nahody sabranaha ŭradžaju. Bahač prypadaje na vosieńskaje raŭnadzienstva. Śviata arhanizavali ŭdzielniki Studenckaha etnahrafičnaha tavarystva. Dziaŭčaty byli ŭ narodnych strojach i vykonvali abradavyja vosieńskija pieśni. Pad harmonik, skrypku i bubien prysutnyja ŭvolu tančyli, piša «Źviazda».
Ciapier čytajuć
Jak razhuł pryrody viarnuŭ cieły Barbary Radzivił i vialikaha kniazia Alaksandra i čamu tajamnicu źniknieńnia ichnich rehalij zmahli raskryć tolki ciapier

Jak razhuł pryrody viarnuŭ cieły Barbary Radzivił i vialikaha kniazia Alaksandra i čamu tajamnicu źniknieńnia ichnich rehalij zmahli raskryć tolki ciapier
«Kali ciapier chierova, značyć, heta jašče nie kaniec». Pahutaryli z epatažnym «śviatarom XXI stahodździa», pra jakoha nie było čuvać piać hadoŭ paśla aryštu

Kamientary
foty vartyja. to bok i mierapryjemstva, i ŭdzielniki taksama