U minskim kinateatry «Rakieta» 5–31 kastryčnika prajekt Cinemascope pradstaŭlaje retraśpiektyvu filmaŭ Orsana Uełsa — adnaho z najvialikšych amierykanskich kiniematahrafistaŭ minułaha stahodździa.
Viadomy kinaznaŭca Andre Bazien nazvaŭ jaho «tytanam Adradžeńnia ŭ Amierycy XX stahodździa». Orsan Uełs pračnuŭsia viadomym u 23 hady paśla svajoj radyjopastanoŭki «Vajna śvietaŭ» pavodle Hierbierta Uełsa, jakaja prymusiła amierykancaŭ pavieryć u realnaść uvarvańnia marsijan na Ziamlu. Da 26 hadoŭ jon zavajavaŭ teatralnyja padmostki, źniaŭ «lepšy film usich časoŭ i narodaŭ» i trapiŭ na vokładku časopisa Time. Dziakujučy ašałamlalnym rucham kamiery, daścipnamu mantažu i majsterskaj pracy z akciorami režysior zasłužyŭ reputacyju hienija i «najvialikšaha paeta kiniematohrafa» (Fransua Trufo).
U retraśpiektyvie pradstaŭleny raboty Uełsa pačynajučy z 1941 hoda, uklučajučy debiutny film režysiora «Hramadzianin Kiejn».U asnovu siužeta karciny lahła realnaja historyja luboŭnaj suviazi hazietnaha mahnata Uiljama Rendalfa Chiersta i aktrysy Meryjon Devis. Miedyjamahnat, ź imiem jakoha źviazvajuć źjaŭleńnie terminu «žoŭtaja presa», nie zmoh vytrymać zamachaŭ na historyju ŭłasnaha žyćcia: jon pačaŭ sapraŭdnuju vajnu suprać filma. Stužka pieražyła bajkot presy i prakat vyklučna ŭ nievialikich niezaležnych kinateatrach.
Siońnia «Hramadzianin Kiejn» staŭ padručnikam apieratarskaha i apaviadalnaha majsterstva. Heta film, jakomu sučasny kiniematohraf abaviazany mastactvam nieliniejnaha apaviadańnia i vykarystańniem novych srodkaŭ mastackaj vyraznaści. Doŭhi čas «Hramadzianin Kiejn» zajmaŭ pieršaje miesca ŭ rejtynhu lepšych filmaŭ usich časoŭ aŭtarytetnaha brytanskaha vydańnia Sight&Sound, tolki sioleta ŭstupiŭšy jaho «Hałavakružeńniu» Alfreda Chičkoka.
Siarod poźnich rabot Uełsa, pradstaŭlenych u prahramie, — ekranizacyja «Pracesu» Kafki, kłasičny nuar «Piačatka zła» i kinaese «F jak Falšyŭka», pryśviečanaje prablemie falsifikacyj u mastactvie.
Pakazam 5 i 12 kastryčnika papiaredničajuć lekcyi kulturołaha Maksima Žbankova. Usie filmy demanstrujucca na movie aryhinała z ruskimi subcitrami.
«Mama, davaj napišam zajavu ŭ milicyju, jon mianie ŭžo dastaŭ». Maci školnika z Bresta, jaki skončyŭ žyćcio samahubstvam, raskazała pra ckavańnie syna
Kamientary